1. Vai Jogas praksē pastāv vecuma ierobežojumi?
2. Vai Jogas prakse obligāti saistīta ar ierobežojošas diētas ievērošanu?
3. Vai Jogu var uzskatīt par sporta veidu?
4. Vai Joga ir reliģija? Vai Joga būs pretrunā ar manu pārliecību un garīgajiem centieniem gadījumā, ja es praktizēju kristietību?
5. Vai Jogas praksei regulāri katru dienu jāatvēl noteikts laiks?
6. Vai Jogas tehnikas man dos kādus rezultātus, ja esmu neticīgs skeptiķis?
7. Jogas pirmssākumi rodami pirms vairākiem tūkstošiem gadu Austrumos. Vai Joga ir piemērota mūsdienu eiropietim?
8. Vai Joga ir vienīgais veids kā atklāt Augstāko Patiesību?
1. Vai Jogas praksē pastāv vecuma ierobežojumi?
Nē, nekādi vecuma ierobežojumi nepastāv. Tēlaini runājot, Joga ir "dzīves zinātne", līdz ar to visi, kas dzīvo, jebkurā vecumā ar panākumiem var to praktizēt.
Eksperimentāli pierādīts, ka bērni, kuri piedzimuši jogu ģimenēs vai kuriem no agras bērnības bijusi iespēja apgūt jogas tehnikas, ir kreatīvāki un gudrāki par vidēja līmeņa vienaudžiem.
Jaunieši, praktizējot jogu, gūst lielus sasniegumus. Jaunība ir Lielo Jautājumu laiks, neizvirzot par mērķi garīgo attīstību, šie "lielie jautājumi" var aprobežoties vienīgi ar iemīļotāko rokgrupu nosaukumiem vai aktuālākajām modes tendencēm. Joga rosina jauniešus uzdot dziļākus jautājumus un atklāt gudrākas atbildes, kas lieliskā veidā ietekmēs visu turpmāko dzīvi.
Pieaugušie bieži vien ir pārāk ierauti ikdienas pienākumu virpulī, un viņiem praktiski neatliek laika priecāties par dzīves skaistumu un visiem materiālajiem labumiem, kas iegūti smagā darbā. Jogas nodarbības cilvēkiem palīdz organizēt ikdienas dzīvi, atklāt sevī jaunus enerģijas resursus un palielināt dzīvesprieku.
Vecāka gada gājuma ļaudīm, īpaši pēc aiziešanas pensijā, pastāv risks iegrimt vienmuļā, neinteresantā rutīnā, dzīvojot pastāvīgā baiļu ēnā, gaidot brīdi, kad uz visiem laikiem būs jāatstāj šī pasaule. Joga senioriem dod iespēju efektīvi cīnīties ar vecuma problēmām, maksimāli ilgi saglabāt dzīves sparu, prāta skaidrību un efektivitāti. Turklāt joga cilvēkiem mūža nogalē sniedz daudznozīmīgas atbildes par dzīves jēgu un to, kas notiek aiz šīs zemes dzīves robežām, tādējādi sagatavojot mierīgai pāriešanai citā pasaulē. (skat. augstāk!)
2. Vai Jogas prakse obligāti saistīta ar ierobežojošas diētas ievērošanu?
Jogā nekas nav obligāts. Tomēr Joga iesaka apgūt un ievērot regulāru ēšanas režīmu un uzņemt balansētu naturālu uzturu. Joga atklāj veselīga uztura pozitīvos efektus un palīdz saprast, ka tiem, kas regulāri praktizē jogu, ir nepieņemami ēst gaļu, dzert kafiju, lietot alkoholu, tabaku un narkotikas. Joga respektē cilvēka tiesības izvēlēties un pieņem, ka katrs pats atteiksies no visa sev kaitīgā tikai, ja pats un kad pats uzskatīs to par vajadzīgu. Uzsākot regulāras nodarbības, jau pēc dažām nedēļām vairāk kā 80% jogas praktizētāju spontāni un bez īpašas piepūles atsakās no veselībai kaitīgiem uztura līdzekļiem un atkarību izraisošām vielām. Ja vēlaties uzņemt veselīgu balansētu ēdienu un atbrīvoties, piemēram, no tabakas lietošanas, taču ja līdz šim tas jums nav izdevies, vērtīgu palīdzību var sniegt Joga. (skat. augstāk!)
3. Vai Jogu var uzskatīt par sporta veidu?
Ja pieņem, ka ideāls sports fiziskajam ķermenim dod pilnīgu harmoniju un veselību, varam uzskatīt, ka Joga – ir "ideāls daudzdimensiju sporta veids", jo spēj pilnīgi harmonizēt ne vien cilvēka fizisko, bet arī ēterisko, mentālo un kauzālo ķermeni! Lai gan sastopamas jogas skolas, kas propagandē "sporta jogas" ideju, mūsu jogas skolai Nathajoga šāda ideja tomēr nav pieņemama, jo tā tiek pazaudēta Jogas būtību – Joga pirmām kārtām ir gara, nevis fiziskā ķermeņa disciplīna. Zināmi sasniegumi ir iespējami arī gadījumā, ja Jogu praktizē vienīgi kā sporta veidu, tomēr tie vienmēr būs nenozīmīgi un ļoti attāli no rezultātiem, ko sniedz pareiza Jogas prakse, kura balstīta uz garīgiem vingrinājumiem. (skat. augstāk!)
4. Vai Joga ir reliģija? Vai Joga būs pretrunā ar manu pārliecību un garīgajiem centieniem gadījumā, ja es praktizēju kristietību?
Joga nav reliģija, bet gan zinātne. Kā jebkura cita zinātne, Joga balstās uz precīzi definētiem likumiem, kas mums var ievērojami palīdzēt izprast cilvēka psihes un gara dziļumu.Visas zināšanas, ko iegūstam praktizējot Jogu, palīdz nopietnāk un ar lielāku pašatdevi tuvoties reliģijai, pie kuras mēs piederam. Joga paver iespēju atklāt sevī jaunus spēkus, lai cīnītos ar cilvēciskajām vājībām un augt garīgi. Raugoties no šāda skatu punkta, izcili spožs ir franču garīdznieka svētā tēva Dešanē (Dechanet) piemērs, kurš, būdams pārliecināts kristietis, centīgi praktizēja Jogu un pat sarakstīja grāmatu "Kristīgā Joga", kurā atklāja Jogas prakses nozīmi, patiesi garīgas dzīves sasniegšanā. (skat. augstāk!)
5. Vai Jogas praksei regulāri katru dienu jāatvēl noteikts laiks?
Divas stundas nedēļā (grupas nodarbību ilgums zālē) – ir minimālais laiks mūsu kursos, ko piedāvājam veltīt Jogai. Iespējams, jūs paši visai drīz aptversiet, ka jogas tehniku praktizēšana sniedz daudz laba, tāpēc vēlēsieties sākt nodarboties ar jogu arī vienatnē mājās. Daudzi pieraduši praktizēt mājās jogu katru dienu vienu stundu, kas ir pietiekams laiks, lai "uzlādētu baterijas", noņemtu stresu un sasniegtu iekšēju harmoniju. Tie, kuri sajūt, ka Joga dod lielisku pašatklāsmes un iekšējās transformācijas iespēju, regulāri nodarbojas ilgāk. Laiks, kuru jūs atvēlat jogas praksei pilnībā ir atkarīgs no jūsu izvēles un personiskajām prioritātēm. (skat. augstāk!)
6. Vai Jogas tehnikas man dos kādus rezultātus, ja esmu neticīgs skeptiķis?
Kā jau minējām, Joga – tā ir zinātne, kas balstās uz precīzi definētiem likumiem. Tāpēc Jogas tehnikas, ja tās pareizi izprot un izpilda, neatkarīgi no mūsu cerētā, vienmēr dod zināmus rezultātus. Sākumposmā, lai gūtu sasniegumus, nodarbojoties ar Jogu, nav svarīga jebkāda ticība, bet nepieciešama vienīgi zinātkāre, atvērtība un vēlēšanās sākt Jogu praktizēt. Ar laiku pareizi un mērķtiecīgi nodarbojoties ar Jogu, un uzkrājot personīgo pieredzi, jūsu ateisms un skepticisms pāraugs par vairāk aptverošu izpratni. Caur nepastarpinātu personīga pārdzīvojuma pieredzi jūs aptversiet, cik vientiesīgs un naivs bija pieņēmums, ka viss bezgalīgais Visums ar tā satriecošo kārtību un jēgu, ir radies nejauši. Jūs intuitīvi sāksiet sajust un pieņemt Principu (Dievu), kas neatkarīgi no cilvēka apziņas savā Spēkā valda pār Visumu. Parādoties šādai izpratnei, jūsu attiecības ar Visaugstāko Spēku pakāpeniski iegūs konkrētas aprises, bagātināsies, nobriedīs un ļoti iespējams, ka pienāks laiks, kad jūs sapratīsiet, ka tieši tās arī ir jūsu personīgās attiecības ar Dievu.
Joga nenodarbojas ar nepārtrauktiem tukšiem, neauglīgiem disputiem par Dieva esamību. Joga dod konkrētas metodes, kas praktizētājam sniedz iespēju atklāt sevi, iegūt jaunu pieredzi un iepazīt Visaugstāko, nonākot ar Viņu tiešā kontaktā. Tikai pēc tam, kad iegūta personīga pieredze, iekšējie pārdzīvojumi izkliedē šaubas un kalpo par pamatu visu aptverošā Visvarenā eksistences izpratnei.
Jāatzīmē, ka daudzi mūsu jogas skolas kursanti, pirms sāka praktizēt Jogu bija neticīgi, taču pakāpeniski nodarbību gaitā ieguva nesalīdzināmi dziļāku ticību nekā vairums tā saukto apzinīgo ticīgo, kuru ticība atrodas vienīgi uz lūpām. Tāpēc ikviens neticīgais, kuram piemīt atklāts, rosīgs prāts, skaidra apziņa un veselais saprāts, tiek laipni gaidīts uz Jogas nodarbībām, un viņam var būt lielas cerības sasniegt izcilus rezultātus un garīgo izaugsmi. (skat. augstāk!)
7. Jogas pirmssākumi rodami pirms vairākiem tūkstošiem gadu Austrumos. Vai Joga ir piemērota mūsdienu eiropietim?
Austrumos pirms vairākiem tūkstošiem gadu tika atklāta arī matemātika, bet tāpēc jau mēs – mūsdienu eiropieši – neatsakāmies no matemātikas, mēs pat vairs nevaram un negribam iztikt bez tās! Jogas pamatā esošās zināšanas un likumi par to, kā veidots un kā funkcionē Visums (kā Makrokosmoss, tā arī Mikrokosmoss, respektīvi, mūsu iekšējā pasaule), ir pamatnorādes un ceļveži, kas varētu sekmēt cilvēces evolūciju, ja vien būtu zināmi pietiekami lielam skaitam iedzīvotāju. Pat bez efektīvas jogas praktizēšanas, izpratne par to, kāpēc konkrēti notikumi norisinās tieši tādā, bet nevis citādā veidā, būtu pietiekami, lai mūsu dzīvē novērstu neskaitāmas kļūdas, kuru rezultātā nākas sekas ir visdažādākās ciešanas.
Iztēlojieties, kā izskatītos mūsu pasaule pēc apmēram 50 gadiem, ja pēkšņi cilvēce pilnībā pazaudētu savas zināšanas par visiem matemātikas likumiem! Vai tas nebūtu haoss? Varbūt līdzīgs haoss, kāds draudīgos apmēros garīgajā plānā šodien valda uz mūsu planētas. Notikumi varētu attīstīties pavisam citādi, ja cilvēce atgrieztos pie senajām garīgajām zināšanām, kādas Jogā ir plaši pārstāvētas. (skat. augstāk!)
8. Vai Joga ir vienīgais veids kā atklāt Augstāko Patiesību?
Nē, Joga nav vienīgais veids. Joga ir brīnišķīga iespēja atklāt Patiesību, tomēr tā ir tālu no absolūta vienīguma. Patiesība ir vienīga, taču pie tās ved bezgalīgi daudzi ceļi. Visas patiesās reliģijas kalpo par ceļiem, lai mēs varētu garīgi pacelties un sasniegt gara virsotnes. Kad mēs runājam par patiesu reliģiju, mēs ar to saprotam ne vien pasaules lielākās reliģijas, kas pasaulei laika gaitā devušas daudz garīgi realizētu cilvēku (izcili svētie, vecajie, pravieši, vientuļnieki, "no dzīves atbrīvotie" – Jehovistu tradīcija), kuri palīdzējuši saviem laikabiedriem un pēcnācējiem tuvoties Dievam. Tāpēc mūsu Jogas skola nepasludina sevi par vienīgo, kam pazīstama Patiesība, bet, lai uz zemes radītu patiesi garīgu vidi, atklāti attiecas, komunicē un sadarbojas ar visām reliģijām un patiesi garīgām grupām. Mūsdienu cilvēcei smagajā brīdī, kad iznīcināšanas un pašiznīcināšanas tendences sabiedrībā sasniegušas bīstamus apmērus, dzīvības saglabāšanai uz zemes esenciāli svarīga ir solidaritāte un garīga vienotība ar visiem, kas atbalsta Mīlestību, Harmoniju un Labo. (skat. augstāk!)
