Rietumos Tantra ir pazīstama, tomēr maz ir cilvēku, kas to saprot un pareizi praktizē. Diemžēl ļoti nedaudziem ir pieejama patiesa informācija par Tantru. Vairums Rietumu skolu Tantru praktizē ļoti virspusīgi. Informācija, ko sniedz šādas skolas, bieži ir visai tāla no īstās Tantras zinātnes, vai arī ir fragmentāra un nepilnīga.
Tantra – ir ezotēriski mistiska zinātne, kas pēta Visumu, sākot ar cilvēciskajām būtnēm: mūsu domām, emocijām, fizisko ķermeni; turpinot ar dabas cikliskumu, mūzikas harmoniju un vibrācijām, nonākot līdz zvaigžņu dinamikai un Visumam.
Vārds Tantra sanskritā nozīmē "audums", "pamats". Tantriskajā skatījumā visu fiziskais un mentālais Visums tiek uztverts kā audums, kura daļas apvieno Veselumu, savukārt Veselums atspoguļojas visās tā daļās. Īsts tantrists līdzinās dievišķam muzikantam, kurš spēj gudri spēlēt savas dvēseles un visa Visuma "tūkstoš stīgu instrumentu".
Veselā atspoguļošanās princips
Tantras metafizikas pamatā ir daži fundamentāli principi. Pirmo principu ļoti precīzi izsaka indiešu paruna: "Tas, kas ir šeit (cilvēka mikrokosmosā), ir arī visur (visā Makrokosmosā); tas, kas nav šeit, nav arī nekur (Makrokosmosā)." (Kularnava Tantra)
Šī paruna norāda uz fundamentālo Visuma atspoguļošanās principu mūsos un mūsu atspoguļošanos Visumā. Līdzīgi tam, kā cilvēks guļ, pamostas un pēc tam atkal guļ, dabā nomainās diena un nakts. Līdzīgi kā cilvēkiem piemīt pretējo dzimumu pievilkšanās starp vīriešiem un sievietēm, tāpat Visuma līmenī šāda pievilkšanās notiek starp magnētiskajiem un elektriskajiem poliem.
Cilvēka būtnē ir viss. Cilvēkam nevajag meklēt ko jaunu, viss ir viņā pašā, tikai jāatmodina tie aspekti, kurus viņš vēlas. Visbeidzot, garīgā izaugsme – ir uzplaukums visam, kas mūsos atrodas latentā formā. Tas drīzāk ir apzināšanās, nevis veidošanās process. Mēs jau esam viss, uz ko mēs tiecamies.
Vienotības nevis duālisma princips
Šo principu Lama Anagarika Govinda apraksta šādi: "Labais un ļaunais, svētais un laicīgais, jūtīgums un garīgums, materiālais un trancendentais, Samsara un Nirvana – nav pilnīgi pretstati, bet gan vienas un tās pašas realitātes divas puses."
Šis Tantras princips atšķiras no lielākā vairuma garīgo ceļu, kuri nodala svēto un laicīgo, mīlestību un kaislību, garīgo un materiālo. Tantra nojauc robežas starp slikto un labo. Tantra savieno "to, kas ir" ar "to, kam jābūt" un apliecina vispārējo nesaraujamo gara (apziņas) klātbūtni matērijā, prāta klātbūtni ķermenī, bezgalīgā klātbūtni ierobežotajā, un mūžīgās dzīvības klātbūtni "laicīgajā".
Pamatojoties uz šo vienotības likumu, Tantra tiecas par instrumentu garīgajai attīstībai izmantot katru cilvēka dzīves daļu. Tā nenoliedz ķermeņa pamatprocesus, tādus kā, piemēram, miegs, ēšana, dabiskās vajadzības un seksualitāte. Grāmatas "Tibetas tantriskais misticisms" autors Džons Blofilds apgalvo: "Katrs ķermeņa process, katra vēlme, neskatoties uz to, ka tiek uzskatīta par zemu, nes sevī sakrālo dzirksti, kuru Tantra tiecas atpazīt un izcelt."
Deja uz naža asmens
Klasiskajā Jogā, līdzīgi kā lielākajā daļā reliģiju un garīgo prakšu, ļaunais un labais tiek precīzi nodalīts. Šo garīgo mācību adepti skaidri zina, ko drīkst un no kā jāizvairās.
Tantra uzskata, ka visai enerģijai ir dievišķs pirmsākums. Nepastāv kaut kāda fundamentāla ļaunuma enerģija. Nav noteiktas robežas starp ļauno un labo.
Tantrists savai garīgajai attīstībai izmanto pat tādus aspektus, kas parastu cilvēku novestu pie garīgas degradācijas. Tantrists nenovēršas un nenoliedz nevienu enerģiju: nevienu vēlmi vai stāvokli, tomēr nepriecājas par bezpalīdzību tajos. Viņš sublimē zemākos aspektus un tādā veidā atklāj tajos apslēpta skaidro un dievišķo būtību.
Klasisko garīgo ceļu un reliģiju adepti ļoti bieži apkaro savas zemākās vēlmes un stāvokļus, un cenšas no tiem atsvabināties. Līdz ar to viņi attīsta zināma veida sastingumu. Tantrists, gluži pretēji, tiecas pēc brīvības, viņš visus savus pārdzīvojumus pieņem, ļaujot tiem vienlaicīgi izpausties un sublimēties. Ļoti bieži tantrists ar savu uzvedību neatšķiras no parasta cilvēka, kurš ļaujas savām intensīvajām emocijām un vēlmēm. Sublimācijas process apkārtējiem nav acīmredzams. Pašā spēcīgo pārdzīvojumu kulminācijā sublimācija prasa ļoti labu kontroli. Ja kontrole ir nepietiekama, kaislību spēki ierauj un iznīcina mācekli, kam seko viņa garīgais noriets.
Līdz ar to, Tantras prakse līdzinās dejai uz naža asmens: viena neveikla kustība var novest pie kritiena. Tāpēc pirmais vissvarīgākais solis Tantras praksē – apgūt un attīstīt kontroli. Lai paaugstinātu apziņas līmeni, tantrists, kurš pārvalda kontroli, spēj sublimēt jebkurus intensīvus pārdzīvojumus.
Daudzas Rietumu tantriskās skolas, lai gan atzīst brīvības ideju un savu pārdzīvojumu pieņemšanu, tomēr ignorē kontroles nepieciešamību.
Šiva un Šakti
Visa Radība ir divu dievišķo aspektu rezultāts. Pirmais ir Šivas aspekts, vīrišķais aspekts, kas iemieso Apziņu, Radīšanas sēklu, Liecinieka aspektu un Kontroli; un Šakti, sievišķais aspekts, iemieso Enerģiju, Radību tapšanas stāvoklī, pašu Visuma būtību. Šie divi pamataspekti polarizējas un papildina viens otru.
Katrā subjektā atklājas abi aspekti. Šiva ir apziņa. Šakti ir visu cilvēka dvēseles enerģiju kopums. Tā izpaužas dzīvības enerģijā, kura nodrošina fiziskā ķermeņa dzīvību. Šakti baro emocijas, domas un visus dinamiskos procesus. Kad Šiva un Šakti polarizējas harmoniski, Šiva kontrolē Šakti. Tas nozīmē, ka apziņa vada enerģijas un virza tās pareizajā gultnē. Tādā gadījumā cilvēks uzplaukst un harmoniski attīstās. Gadījumā, ja dominē Šakti, trūkst kontroles, un enerģijas un pats cilvēks darbojas haotiski. Visbiežāk tas noved pie stagnācijas un garīgā panīkuma. Ja enerģijas pietrūkst, cilvēks pasīvi stagnē, līdz ar to garīgā attīstība praktiski ir neiespējama. Tantriskajā tradīcijā to raksturo paruna: "Šiva bez Šakti ir tikai līķis; Šakti bez Šivas – nevaldāms, iznīcinošs, akls spēks." Garīgie ceļi vairumā gadījumu izvairās no spēcīgiem zemākajiem pārdzīvojumiem un vēlmēm, jo uzskata tos par kaitīgiem. Taču šādā veidā tie noraida lielu daļu no cilvēka dabas. Līdz ar to šiem garīgajiem ceļiem pietrūkst Šakti transformējošās enerģijas.
Īsta tantrista uzdevums ir tā saucamā "deja uz naža asmens", kas nozīmē spēju saglabāt dinamisku līdzsvaru starp brīvajām enerģijām un kontroli pār tām. Tantra ir izteikti praktiska, tradicionāla garīgā zinātne, kas sāk ar Visuma metafiziskajiem likumiem un uz to bāzes formulē prakstiskus, efektīvus principus, kas attīsta cilvēku, sākot no fiziskā ķermeņa līdz dvēseles dzīlēm.
Atsevišķos tantriskajos tekstos minētas trīs dažādas garīgās tantriskās pieejas:
1. KAULA ceļš – ietver metodes un rituālus, kuros pieaug un pārveidojas seksuālais potenciāls, tā rezultējošā enerģija sublimējas un atmodina Kundalīni enerģiju, ko simboliski sauc par "čūskas enerģiju". Milzīgā enerģija "atmostas" un "paaugstinās", paceļoties gar mugurkaulu, tā izraisot praktizētājam visaptverošu garīgo transformāciju.
2. MIŠRA ceļš – apkopo dažādas tantriskās tehnikas (ārējās un iekšējās), kuru mērķis ir atmodināt un pacelt Kundalīni enerģiju līdz krūšu zonai, līdz mistiskajam sirds mājoklim (ANAHATA ČAKRA).
Pirmie divi ceļi pieder pie Kreisās Rokas Tantras (VAMA MARGA).
3. SAMAJA ceļš – pieder pie Labās Rokas Tantras (DAKŠINA MARGA). Šim ceļam nav ārēju tantrisko rituālu, un sievišķo un vīrišķo aspektu mijiedarbību rada iekšēji simboliski procesi meditāciju un askēzes veidā. To mērķis ir sublimēt Kundalīni enerģiju galvas zonā (SAHASRARA līmenī).
